Divas dienas ik pa laikam pieķēru sevi ļaujamies svelošu dusmu sajūtai. Tādai, ka - it kā viss labi, bet sagrābju gultas segu, kuru neizdodas uzklāt ar pirmo reizi un aizlidinu istabas stūrī, sunei, kura nespēj vairs ar pirmo mēģinājumu ielekt gultā, uzkliedzu, lai vispār vācas projām. Tiesa, tāds akūts dusmu uzliesmojums ilgst teju pusminūti, līdz apzinos, ka esmu tam ļāvusies. Taču pēdējam dusmu uzplūdam ļāvos pilnībā - sekoja pamatīgs uzkrātu dažādās valodās esošā lamu vārdu krājuma atskaņošana gana sulīgā un spalgā tembrā. Jau no rīta internetā manīju informāciju par Rēzeknes pusē nejauši mežā uzietu atstātu suni, kurš piesiets pie koka. Fotogrāfijā suņuks gulēja saritinājies kamoliņā. Tobrīd steidzīgi pārslēdzu savu uzmanību uz kādu citu info, vienkārši nepanesu un īpaši neatbalstu šādu negāciju izplatīšanu sociālajās vietnēs, jo pieļauju, ka ne es vienīgā no tādas info ciešu, ka ir vēl daudz jūtīgāki par mani. Vēl joprojām nespēju atbrīvoties no daudzus gadus atpakaļ notikušā ar Bušmeisteres zirgiem un foto, ko toreiz redzēju. (ir bijuši arī citi foto ar suņiem, kaķiem, bērniem utt) Lūk, tagad šis suņuks. Vakarpusē to atkārtoti ievēroju soc.tīklos, tikai šoreiz ar citu virsrakstu(!!!) Virsrakstam ir MILZĪGA nozīme. No tā sapratu, ka suņuks ir glābts! Tātad - dzīvs, lai gan spriežot pēc no rīta redzētās info biju pārliecināta, ka iznākums ir letāls, piebildīšu, ka izlasīju vien virsrakstu un tālāk lasīt negribēju tieši šīs negatīvās sajūtas dēļ.
Taču stāsts ne par to, kā rakstīt virsrakstus un pat ne par to, ka pasaulē notiek tā kā notiek, pat arī ne par manām dusmām, kādu planētu stāvokļa vai hormonu dēļ, bet par to, ka šo visu var kontrolēt. Es to zināju, varbūt tāpēc dusmas parasti pāriet dažu minūšu laikā un nevēlamā informācija nemēdz pārāk ilgi mani nomākt, taču ikdiena seko ikdienai un tas, ko regulāri nepraktizē, ar laiku mazinās un ne vien piemirstās, bet tu palēnām ļaujies tam, ar ko savulaik jau biji ticis galā.
Un, lūk, piektdienas vakara meditācija labklājībai (piebildīšu, ka man vārds labklājība nozīmē ne tikai finansiālu labklājību un nodrošinājumu!! :) ) - kaut kas manī noklikšķ un mehānisms atkal iesāk funkcionēt. Tu nevari kontrolēt un ietekmēt ļoti daudzus procesus un notikumus ārpus sevis, savas mājas, pasaulē, bet tu vienmēr vari censties kontrolēt un ietekmēt notikumus, procesus, domas, sajūtas sevī. Tas ir fakts! (lai cik banāli, pārgalvīgi vai augstprātīgi tas arī neskanētu)
Vakarvakara meditācija manī atvēra dažnedāžādus pusaizsērējušus, aizsērējušus un pat nenojaustus kanālus, kanāliņus. Vienā A4 formāta lapā to aprakstīt neizdosies, varbūt stāstā... , bet, ja labi grib, var uzrakstīt pat romānu! :) Taču vienā teikumā apmēram tā: Pēc resursiem sevī caur Indru - vienkārši brīnišķīga iespēja neizejot no mājas!
p.s. okeānā pēc dārgumiem negāju - atpeldēja kuģis un kāds iznesa un nolika manā priekšā veselu dārgumu lādi! Es stāvēju un priecājos! (kā pasakā!) :)
Smalki! :-)
AtbildētDzēstPaldies! :)
Dzēst