"“Cilvēciska laime tiešā veidā vienmēr ir ar grēka
piegaršu”, – tā man kāds bija teicis sapnī. Pierakstīju
šo domu piezīmju bloknotā. Vēlāk centos atrast vārdu
autoru. Šķita, ka šī varētu būt kāda rakstnieka vai filozofa sen pausta gudrība – lasīta, taču piemirsta. Citāta
autoru tā arī neatradu. Iespējams, jau būtu par to aizmirsusi, ja vien mans gājiens uz Esplanādi neuzjundītu
pagātnes atmiņas un neliktu nonākt līdz atskārsmei, ka
sapnī dzirdētais ir atbilde. Un nekas neved pie dievišķā
pa taisnu ceļu, vien parāda tik daudzus cilvēciskas laimes meklējumu līkločus, ka bieži vien skurbumā vai
neizmērojamās ilgās zīmes nepamanām. "
